'E Mā'': Ngā Tuhituhinga ki a Makarini

Ko te kaupapa whakapākehātanga 'E Mā: Ngā Tuhituhinga ki a Makarini' he mea whakawātea i ngā tuhinga ā-ringa kei te kohikohinga o ngā Pepa Makarini o te Wharepukapuka o Alexander Turnbull mā te whakarite patohanga o ngā reta reo Māori, me te whakapākehātanga o aua reta nei.

Ko tōna kaupapa he pato, he whakapākehā hoki i ngā reta katoa, hāunga ko ērā kua whakapākehātia kē, ko ērā kua takohatia mai e ētahi atu kaiwhakapākehā, me ērā he āhua rehurehu noa, ngangahu kore rānei.

Kua whāia e ngā kaiwhakapākehā ētahi aratohu kia taurite ai te whakatakotoranga me te huatau. Kei raro ake nei ngā whakamārama.

Ko te patohanga tuhinga Māori

I te nuinga o te wā ko te pūtake o te reta me ngā tāpiringa kua patohia. Kāore ngā tuhipoka reo Ingarihi i patohia (ēngari mēnā he āwhina mai kia mārama te whakapākehātanga o te tuhinga ā-ringa), kāore hoki i patohia ngā wāhitau ki runga o ētahi atu rau pepa, kōpaki rānei (ēngari mē rerekē ana te āhua, he tuhipoka whaitake o runga).

He mea pato ngā reta ki tētahi tikanga takoto; kāore he pānga o te āhua, te ritenga rānei o te reta. Mai i ngā whakaahua āmati ngā patohanga, ki te kore e taea te pānui, ka tirohia te mātāpuna tuhinga ā-ringa. Tērā pea kua hē te patohanga o ētahi kupu ruarua noa: hei tauira ko tētahi 'a' hei 'o', tētahi 'n' rānei hei 'u'. Ka pērā rā pea ki te patohanga ingoa. Nō reira, nō te wā rā anō hoki, tērā rā te rārangi ingoa roa ki tētahi reta (hei tauira, ngā rārangi ingoa uri whenua, ngā rohenga, ngā kaihaina), kua tohua ēnei ki te tuhipoka, ēngari kāore te katoa i patohia katoatia.

Kia ngāwari te pānui, kua patohia ngā reta ki te ritenga whakatakoto kupu o ēnei rā. Hei tauira, kua tāpirihia te 'h' ki te kupu pēnei me te 'wenua' (whenua), wakakite (whakakite) rānei. Kua whakarerekētia hoki te whatinga kupu, arā, te 'kite' kia 'ki te', te 'e ngari' ki te 'engari'. Kua tohu-ā-tuhitia hoki ngā patohanga, te maha rawa o ngā tuhinga ā-ringa kāore i tohu-ā-tuhitia, he mea kōtītiti rānei.

Ko ngā patohanga ingoa nō ēnei rā. Hei tauira kua whakarerekētia te rangihaeata ki a Te Rangihaeata, Ngatiporou ki a Ngati Porou, Waingaroa ki Whaingaroa. Kāore i whakamahia ngā ingoa whai tohuwehe, ēngari mō ngā tūmomo kīanga (pēnei me Te Ao-o-te-rangi), tētahi tāpara pūare (Kai-iwi), tētahi ingoa roa rawa rānei.

Kāore ngā pūare roa i tohua ki ngā ingoa i te patohanga o te Māori. Nā reira i tere ake ai te patohanga o ngā reta, he mea whakaata mai i te whakatakotoranga ki ngā tuhinga ā-ringa. Ka kitea ana te māramatanga mā te roa o te pūare, nā te whakapākehā ka kitea ai te kōwhiringa o taua māramatanga.

Ha pānga anō o te patohanga ki te māramatanga, ēngari, i te mea kei te wātea te tuhinga ā-ringa, te patohanga me te whakapākehātanga, ka taea ai e te kaipānui te kite mai i tōna hē, tōna tika rānei.

Te Whakapākehātanga

Kia tere wātea mai ai ngā reta ki te reo Ingarihi, ka whakamahia te whakapākehātanga mō te wā. Ko ngā whāinga, kia mārama ngā whakapākehātanga, kia āhei te pānui, kia ū ki te māoritanga. He mea anō te whakarite whakapākehātanga ki te kounga o te tānga whare wānanga. ā tēnā, i te mea he pānga anō nā te kaiwhakamāori ki te kounga o te whakapākehātanga ko te whāinga o tēnei kaupapa, me mārama te ia, te ngako o ngā reta ki ngā tikanga mārama o te wā.

Kua whakapākehātia te tinana me ngā tuhipoka reo Māori e pā mai ana ki te reta, ēngari mō ngā wahitau kei ngā whārangi kē, ngā kōpaki hoki, hāunga ko ērā mea ihiihi, whai mōhiohio nui rānei ki te reta.

Kāore anō ētahi whakapākehātanga kia oti pai. Kua waihotia ētahi kupu, kīanga, rerenga kōrero rānei ki te kore e mārama mai, me kaha kē te rangahau rānei i te māramatanga, he reo rānei nō neherā (pēnei me ngā waiata, karakia rānei), kāore rānei e taea te pānui i te tuhinga ā-ringa. Ki te kore te kaiwhakamāori e mārama ki ētahi o ngā kupu, ngā rerenga kōrero, ngā kōwae rānei, kua tohu ērā ki tētahi tuhipoka, tohu pātai rānei ki roto ki te taiapa tapawhā [ ].

Mēnā he mea Māori o tētahi ingoa Ingarihi o tētahi wāhi, kua whakamahia te ingoa Ingarihi, arā, Auckland mō ākarana, Port Nicholson mō Pōneke, Napier mō Nēpia. Mēnā he ingoa Ingarihi o tētahi wāhi Māori, kua tohua ki te [ ], arā, ko Tūranga [Gisborne]. Ko ngā āhua Māori o ingoa Pākehā kua whakamāoringia mēnā e mōhiotia ana, arā, Sir George Grey mō Hōri Kerei; ā, ki ētahi kāore i te mārama, ēngari e whakaponotia ana kua taiapatia pēnei [ ] arā ko Te Kanara [Scannell?]

Ko ētahi whakapākehātanga o te kohikohinga nō te rautau 19, nō roto o ngā wā ko ētahi atu. Ko ētahi i takohatia kia whakauru ki te kohinga āmati. Ko ngā whakapākehātanga o te kaupapa, 'E Mā': Ngā Tuhituhinga ki a Makarini' kua tohua ki te 'E Mā'. Ko ia tēnei te ingoa, he rāpopotonga mai i te Makarini, i whakamahia mai ai e te tokomaha o ngā kaituhi reta ki a McLean.

Ko ia reta kua whakapākehātia, kua tirohia anōtia e ngā tāngata e rua, kua whakapaua ngā kaha kia tōtika aua whakapākehātanga. Heoi anō, ko te kaipānui i te tuhinga ā-ringa kāore anō kia tohutuhitia kei te mōhio, mā tētahi pānui anō, mā te whakapā atu rā pea i tētahi e matatau ana ki te horopaki ka kitea ai tētahi whakamāramatanga tōtika atu anō . Waihoki, ko tā te kaiwhakapākehā, 'kāore rawa rā te whakapākehā e oti', ko taua hiahia tonu ki te whakamātau anō i te tika, te tirotiro anō i te horopaki, te kimi kupu pai ake anō. Ko tētahi painga o te ipurangi ka taea te whakatika hapa, me te tāpiri i te mōhiohio hōu ki te whakapākehātanga. He koanga ngākau nō te tukunga mai e te kaipānui ko ngā kōrero mō ngā hapa, ko ngā whakamāramatanga atu anō mā te mōhiohio horopaki.

Ko ngā patohanga me ngā whakapākehātanga o te whakaputanga āmati tuatahi (Takatakai 103 ki te 105) he mea tā i te Noema o 2008 e Prof Ngapare Hopa me Dr Jane McRae. He mahinga nō raro o te mana o te kaupapa, 'The Donald McLean Papers - Letters in Māori', nā Professor Hopa rāua ko Te Kohu Douglas i ārahi, nā Ngā Pae O Te Māramatanga te pūtea tautoko, i Te Whare Wānanga O Tāmaki-makaurau.